datunoplude.lv
Pieteikties

Pieteikšanās līdz 4. oktobrim

CSDD datu noplūde

Visticamāk ir nozagti arī Tavi dati

Ja pēdējo 18 gadu laikā (kopš 2008. gada) Tu veici maksājumu CSDD, tad ar 99% varbūtību Tev ir tiesības uz kompensāciju.

Pieteikties bez maksas Kā tas darbojas
  • ~5 minūtes
  • Smart-ID vai eParaksts
  • 1,2 milj.cietušo personu
  • 18 gadiuzkrāto datu vēsture
  • 82. pantsVDAR tiesības uz kompensāciju
  • 0 €pieteikšanās un dalība

01 — Kas ir noticis

Uzbrucējs ieguva 18 gadu maksājumu vēsturi

Laika posmā no 2026. gada 8. līdz 10. augustam CSDD piedzīvoja kiberuzbrukumu. Incidents skāris aptuveni 1,2 miljonus fizisko un 200 tūkstošus juridisko personu.

  • Vārds, uzvārds
  • Personas kods
  • Adrese
  • Transportlīdzekļa numurs
  • Maksājuma summa
  • Maksājuma datums

Datu kategorijas, kas varēja nonākt uzbrucēja rīcībā.

Lasīt pilnu hronoloģiju ar avotiem

02 — Vai tas attiecas uz mani

Divi no trim Latvijas iedzīvotājiem

2 no 3Latvijas iedzīvotāju

CSDD datu noplūde skārusi aptuveni 1,2 miljonus fizisko personu, tādēļ pastāv ļoti liela iespēja, ka incidents skāris arī Jūs.

Plaša cietušo personu iesaiste ļauj efektīvāk aizstāvēt savas tiesības un vienlaikus skaidri parādīt, ka pavirša attieksme pret personas datu un kiberdrošības aizsardzību nav pieļaujama.

Personas datu drošība nav tikai katra cilvēka individuāla problēma — tā ir arī sabiedrības kopēja interese.
datunoplude.lv iniciatīvas nostāja
Skats uz Rīgas vecpilsētu un Daugavu
1,2 miljoniLatvijas iedzīvotāju, kuru dati nonāca uzbrucēja rīcībā

Presē

Ko par kompensāciju raksta medijos

Neatkarīgi avoti par CSDD datu noplūdi un iedzīvotāju tiesībām uz kompensāciju.

03 — Process

Trīs posmi, viens pieteikums

  1. 4. septembris – 4. oktobrisPieteikšanāsApstiprini identitāti, aizpildi formu, paraksti dokumentus.
  2. OktobrisProcess iestādēSūdzība un process Datu valsts inspekcijā.
  3. NovembrisProcess tiesāKopīgs pieteikums administratīvajā tiesā.

04 — Sagatavojies

Kas Tev būs vajadzīgs

Rokas paraksta dokumentu ar pildspalvu
  • Smart-ID vai eParaksts mobile
  • Deklarētā adrese
  • Bankas konta numurs (IBAN)
  • E-pasta adrese
  • Aptuveni 5 minūtes laika

05 — Izmaksas

Cik tas maksā?

Nekādu maksājumu avansā. Nekādu slēptu izmaksu.

0 €par pieteikšanos un dalību
0 € ja kompensācija netiek piešķirta — Jums nekas nav jāmaksā
20 % no piešķirtās kompensācijas, ja lieta tiek uzvarēta

Kompensācijas piešķiršanas gadījumā visa summa tiek ieskaitīta Jūsu kontā. 10 darba dienu laikā pēc tam Jūs apmaksājat advokāta rēķinu, kas veido 20% no piešķirtās kompensācijas. Valsts nodevu 30 EUR par pieteikuma iesniegšanu tiesā sedz advokāts.

Detalizēti par izmaksām
Advokāts Ņikita Kovaļovs

06 — Kas mēs esam

Advokāts Ņikita Kovaļovs

Kopīgā prasījuma pārstāvis

Neatkarīga juridiska iniciatīva. Mēs neesam saistīti ar CSDD. Tev ir tikai jāaizpilda forma un jāparaksta dokumenti — par pārējo parūpēsies advokāts.

  • Pārstāv Tevi Datu valsts inspekcijā un administratīvajā tiesā
  • Sedz valsts nodevu 30 EUR par pieteikuma iesniegšanu
  • Atlīdzību saņem tikai tad, ja lieta tiek uzvarēta

Jautājumi par pieteikumuinfo@datunoplude.lv

07 — Biežāk uzdotie jautājumi

Katrs apgalvojums ir pārbaudāms

Numuri aplīšos teksta beigās ir avoti — uzklikšķini uz tiem, lai redzētu normatīvo aktu, tiesas spriedumu vai publikāciju, uz kuras balstīts apgalvojums.

Kas ir noticis?
Laika posmā no 2026. gada 8. līdz 10. augustam CSDD piedzīvoja kiberuzbrukumu. Atbilstoši publiski pieejamai informācijai, uzbrucējs ieguva vēsturisko maksājumu kvīšu datus par periodu no 2008. gada. CSDD norādījusi, ka incidents skāris aptuveni 1,2 miljonus fizisko personu un 200 tūkstošus juridisko personu.
1 CERT.LV, CSDD saskāries ar kiberdrošības incidentu, publicēts 2026. gada 13. augustā, informācija papildināta 2026. gada 18. augustā. Skatīt avotu ↗
Atkarībā no konkrētās personas uzbrucēja rīcībā varēja nonākt vārds, uzvārds, personas kods, adrese, transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, maksājuma summa un maksājuma datums.
2 Turpat (CERT.LV, CSDD saskāries ar kiberdrošības incidentu). Skatīt avotu ↗
Datu valsts inspekcija ir sākusi pārbaudi, lai cita starpā noskaidrotu, vai CSDD bija ieviesusi pietiekamus tehniskos un organizatoriskos pasākumus personas datu aizsardzībai.
3 Datu valsts inspekcija, Uzsākta pārbaude par CSDD drošības incidentu, 2026. gada 18. augusts. Skatīt avotu ↗
Vai tas attiecas uz mani?
CSDD datu noplūde skārusi aptuveni 1,2 miljonus fizisko personu, tādēļ pastāv ļoti liela iespēja, ka incidents skāris arī Jūs.
Šādā situācijā mūsu ieskatā ir nepieciešams rīkoties proaktīvi. Personas datu drošība nav tikai katra cilvēka individuāla problēma – tā ir arī sabiedrības kopēja interese. Plaša cietušo personu iesaiste ļauj efektīvāk aizstāvēt savas tiesības un vienlaikus skaidri parādīt, ka pavirša attieksme pret personas datu un kiberdrošības aizsardzību nav pieļaujama.
Tādēļ aicinām ikvienu, kuru CSDD datu noplūde varētu būt skārusi, pievienoties kopīgajam prasījumam un izmantot VDAR paredzētās tiesības uz kompensāciju.
Vai CSDD gadījumā vispār ir pamats runāt par VDAR pārkāpumu?
Mūsu ieskatā – jā. Šāda mēroga personas datu noplūde acīmredzami liecina, ka CSDD rīcībā esošo personas datu aizsardzība nav bijusi pietiekama.
Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) 32. pants uzliek datu pārzinim pienākumu nodrošināt riskam atbilstošus tehniskos un organizatoriskos drošības pasākumus.
4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula), 32. panta 1. un 2. punkts. Skatīt avotu ↗
CSDD incidentā nepiederoša persona, proti, hakeris, ieguva plaša apjoma personas datus, tostarp vārdus, personas kodus, adreses, transportlīdzekļu reģistrācijas numurus un maksājumu informāciju. Incidentu publiski apstiprinājuši CSDD, CERT.LV un Datu valsts inspekcija.
Eiropas Savienības Tiesa līdzīgā kiberuzbrukuma lietā C-340/21 ir skaidri norādījusi, ka tas vien, ka personas datus ieguvis hakeris, neatbrīvo datu pārzini no atbildības. Turklāt tieši datu pārzinim jāpierāda, ka tā ieviestie drošības pasākumi bija atbilstoši VDAR prasībām.
5 Eiropas Savienības Tiesas 2023. gada 14. decembra spriedums lietā VB v Natsionalna agentsia za prihodite, C-340/21, 51.–57. un 70.–72. punkts.
Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju par incidenta apstākļiem, mūsu ieskatā ir pamats secināt, ka datu noplūde nav skaidrojama tikai ar ārēju kiberuzbrukumu, bet arī ar būtiskiem trūkumiem CSDD kiberdrošības organizēšanā un nolaidīgu attieksmi pret personas datu aizsardzību. Publiski norādīts, ka uzbrukumā izmantota ievainojamība CSDD sistēmā, nav bijušas ievērotas vairākas obligātās kiberdrošības prasības un informācija par incidentu kompetentajām institūcijām sniegta novēloti. Arī Ministru prezidents Andris Kulbergs CSDD rīcību raksturojis kā “tipisku aroganci un nolaidību”, norādot, ka tieši šie apstākļi, nevis resursu trūkums, spēlējuši lomu notikušajā.
6 Latvijas Sabiedriskais medijs, Visa CSDD vadība atkāpjas no amata, 2026. gada 19. augusts. Skatīt avotu ↗
Tieši tādēļ mūsu ieskatā šie apstākļi dod vēl jo lielāku pamatu prasīt CSDD atbildību un kompensāciju par VDAR pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu.
Ko iespējams saņemt kompensācijā?
VDAR 82. pants paredz tiesības uz kompensāciju, ja pārkāpuma rezultātā personai nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums.
7 Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82. panta 1. punkts.
Nemateriāls kaitējums var izpausties, piemēram, kā kontroles zaudēšana pār saviem personas datiem, pamatotas bažas par to iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, nedrošības sajūta vai citi ar datu noplūdi saistīti pārdzīvojumi.
8 Eiropas Savienības Tiesas 2023. gada 14. decembra spriedums lietā VB v Natsionalna agentsia za prihodite, C-340/21, 82.–86. punkts.
Svarīgi, ka Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi – nemateriālajam kaitējumam nav jāsasniedz kāds minimālais smaguma slieksnis. Lietā C-300/21, Österreichische Post Eiropas Savienības Tiesa noraidīja pieeju, saskaņā ar kuru atlīdzību varētu prasīt tikai par pietiekami “nopietnu” kaitējumu. Arī neliels, bet reāli pastāvošs kaitējums var būt atlīdzināms.
9 Eiropas Savienības Tiesas 2023. gada 4. maija spriedums lietā Österreichische Post, C-300/21, 46.–51. punkts.
Apvienotajās lietās C-182/22 un C-189/22, Scalable Capital Eiropas Savienības Tiesa šo principu attīstīja tālāk. Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka arī par nelielu nemateriālu kaitējumu var noteikt nelielu naudas kompensāciju, ja ar to kaitējums tiek pilnībā atlīdzināts.
10 Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 20. jūnija spriedums apvienotajās lietās JU un SO v Scalable Capital GmbH, C-182/22 un C-189/22, 46. punkts.
Naudas atlīdzība gan nav vienīgais iespējamais kompensācijas veids. Lietā C-507/23, A pret Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kas radās tieši no Latvijas tiesvedības, Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka arī atvainošanās var būt atbilstoša kompensācija, bet tikai tad, ja ar to konkrētajā situācijā iespējams pilnībā kompensēt personai nodarīto kaitējumu.
11 Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 4. oktobra spriedums lietā A v Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, C-507/23, ECLI:EU:C:2024:854, 34.–37. punkts.
Visbeidzot lietā C-340/21, VB pret Natsionalna agentsia za prihodite, Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka datu subjekta bažas par to, ka trešās personas varētu ļaunprātīgi izmantot tā personas datus šīs regulas pārkāpuma dēļ, pašas par sevi var būt “nemateriāls kaitējums”.
Mūsu ieskatā CSDD incidentā būtisks ir tieši tas, ka dati jau ir nonākuši trešās personas rīcībā un iepriekšējo situāciju pilnībā atjaunot vairs nav iespējams. Ņemot vērā noplūdušo datu apjomu un raksturu, pastāv arī mērķētu krāpniecisku uzbrukumu risks – piemēram, izmantojot personas kodu un citu personas informāciju, krāpnieki var uzdoties par bankas, policijas vai citas iestādes pārstāvjiem un mēģināt panākt, lai persona apstiprina autentifikācijas vai parakstīšanas darbību eParakstā vai citā elektroniskās identifikācijas rīkā.
Tādēļ mūsu ieskatā šajā gadījumā ir pamats prasīt ne tikai atvainošanos, bet arī naudas atlīdzību par nemantisko kaitējumu.
Vai Latvijā jau ir bijušas līdzīgas lietas un ko par tām saka tiesa?
Jā – un ir pat tiesu prakse tieši par CSDD veikto personas datu apstrādi.
Lietā A420292921 tika vērtēta situācija, kur CSDD uzturētajā lvvignette.eu sistēmā saistībā ar veiktu maksājumu bija iespējams piekļūt personas vārdam un uzvārdam. Datu valsts inspekcija konstatēja VDAR pārkāpumu, un persona vērsās administratīvajā tiesā, prasot nemantiskā kaitējuma atlīdzību. Tiesa CSDD rīcību vērtēja kā prettiesisku faktisko rīcību un uzdeva CSDD personai rakstveidā atvainoties.
12 Administratīvās rajona tiesas 2022. gada 11. maija spriedums lietā Nr. A420292921; Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 28. augusta spriedums lietā Nr. A420292921.
Tātad Latvijas tiesas jau ir atzinušas, ka CSDD prettiesiska personas datu apstrāde var būt pamats prasījumam administratīvajā tiesā.
Ir arī piemēri, kur par prettiesisku personas datu izmantošanu piespriesta naudas atlīdzība. Lietā SKA-256/2024 tika vērtēta PTAC veikta prettiesiska personas datu izmantošana.
13 Skat. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 20. decembra spriedumu lietā Nr. SKA-256/2024.
Pēc lietas atkārtotas izskatīšanas Administratīvā apgabaltiesa personai piesprieda 1000 EUR nemantiskā kaitējuma atlīdzību un publisku atvainošanos.
14 Administratīvās apgabaltiesas 2025. gada 15. jūlija spriedums lietā Nr. A420234319.
Tātad Latvijas tiesu praksē par prettiesisku personas datu apstrādi ir iespējama gan atvainošanās, gan atlīdzība naudā.
Kā notiks kopīgā tiesvedība?
Mūsu ieskatā prasījums pret CSDD par datu noplūdes rezultātā nodarīto kaitējumu ir izskatāms administratīvā procesa kārtībā.
Iemesls ir vienkāršs – CSDD šeit nav tikai parasts uzņēmums, kas sniedz komerciālu pakalpojumu. Ceļu satiksmes likuma 4. panta piektā daļa CSDD uztic virkni valsts pārvaldes funkciju, tostarp transportlīdzekļu reģistrāciju, vadīšanas tiesību piešķiršanu un visdažādāko valsts reģistru uzturēšanu.
15 Ceļu satiksmes likuma 4. panta piektā daļa.
Juridiski publisko un privāto tiesību nošķiršanai tiek izmantota tā sauktā modificētā subjektu teorija – būtiski ir noskaidrot, vai konkrētajā situācijā CSDD rīkojās kā parasts privāttiesību subjekts vai arī pildīja tai ar likumu īpaši uzticētu valsts funkciju.
16 Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. septembra lēmums lietā Nr. SKA-504/2025, 8. punkts.
Mūsu ieskatā personas datu apstrāde, kas nepieciešama transportlīdzekļu reģistrācijai, tehniskajai apskatei, vadīšanas tiesību administrēšanai un citu CSDD valsts funkciju veikšanai, ir nesaraujami saistīta ar publisko tiesību jomu.
Šādu pieeju jau ir apstiprinājis arī Senāts. Lietā SKA-706/2025 Senāts atzina, ka pat CSDD apmaksāts pakalpojums var ietilpt publisko tiesību jomā, ja tas tiek sniegts valsts pārvaldes funkcijas ietvaros.
17 Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 2. septembra lēmums lietā Nr. SKA-706/2025, 7.–8. punkts.
Konkrētajā lietā Senāts tieši norādīja, ka CSDD darbības ietilpa publisko tiesību jomā, jo tās bija saistītas ar transportlīdzekļu reģistrācijas procesa nodrošināšanu.
Administratīvā procesa likuma savukārt ļauj tiesā apstrīdēt iestādes faktisko rīcību, ja tā notikusi publisko tiesību jomā un ir aizskārusi personas tiesības.
18 Skat. Administratīvā procesa likuma 89. panta pirmo un otro daļu, 91. panta ceturto daļu un 92. pantu.
Mūsu ieskatā CSDD pienākuma neizpilde, nenodrošinot pietiekamu personas datu aizsardzību, ir vērtējama tieši šādā kārtībā.
Kopīga tiesvedība — bez maksas dalībniekiem
Administratīvā procesa likums īpaši paredz iespēju vairākiem cilvēkiem iesniegt vienu kopīgu pieteikumu tiesā un lietas vešanu uzticēt vienam kopīgam pārstāvim – advokātam Ņikitam Kovaļovam. Katram pieteicējam vienlaikus saglabājas savs individuālais prasījums, un tiesa par katru no tiem lemj atsevišķi.
19 Administratīvā procesa likuma 32. panta pirmā–ceturtā daļa.
Par pieteikuma iesniegšanu administratīvajā tiesā valsts nodeva ir tikai 30 EUR par pieteikumu, nevis procenti no prasītās kompensācijas summas, kuru sedz advokāts.
20 Administratīvā procesa likuma 124. panta pirmā daļa.
Tāpēc mēs plānojam cietušās personas apvienot vienā kopīgā tiesvedībā, lai viņu intereses varētu aizstāvēt koordinēti, kvalitatīvi un efektīvi, vienlaikus nodrošinot vienotu juridisko argumentāciju un konsekventu prasījumu virzību.
Pieteikšanās un dalība šajā kopīgajā tiesvedībā cietušajām personām būs pilnībā bez maksas. Jums nebūs jāmaksā ne par pieteikuma sagatavošanu, ne advokāta darbu, ne sākotnējo valsts nodevu. Turklāt administratīvais process iestādē privātpersonai jau pēc likuma ir bez maksas.
21 Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmā daļa.
Saskaņā ar vienošanos lietas veiksmīgas atrisināšanas gadījumā visa kompensācija tiek ieskaitīta Jūsu kontā. 10 darba dienu laikā pēc summas ieskaitīšanas Jūsu pienākums ir samaksāt Advokāta rēķinu, kas veido 20% no piešķirtās kompensācijas. Ja kompensācija netiek piešķirta vai tiesa uzskata, ka atbilstošs kompensācijas veids ir atvainošanās, Jums nekas nav jāmaksā.
Tādēļ, ja CSDD datu noplūde ir skārusi arī Jūs, iespējamais finansiāls risks, kas ir saistīts ar tiesvedību, nedrīkst būt šķērslis savu tiesību aizsardzībai – pievienoties kopīgajam prasījumam iespējams bez maksas.
Kā pieteikties?
Ja CSDD datu noplūde ir skārusi arī Jūs, aizpildiet pieteikuma formu. Pieteikšanās aizņem aptuveni 5 minūtes.
Jums būs nepieciešams Smart-ID vai eParaksts mobile identitātes apstiprināšanai, deklarētā adrese, bankas konta numurs un e-pasta adrese.
Pieteikšanās, dokumentu sagatavošana un dalība kopīgajā tiesvedībā ir bez maksas.

Pieteikšanās sākas pēc

Pieteikšanās sākas 4. septembrī

4. septembris — 4. oktobris

Pievienojies kopīgajam prasījumam

Pieteikšanās, dokumentu sagatavošana un dalība tiesvedībā ir bez maksas.

Pieteikties
  • Bez maksas
  • Aizņem ~5 minūtes
  • Smart-ID vai eParaksts
  • Dati šifrēti, glabāti ES